Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tamborēt
tamborēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
PiemēriTamborēt plecu lakatu.
1.1.intrans.
PiemēriMācīties tamborēt.
Avoti: 7-2. sējums