Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tamborēt
tamborēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
PiemēriTamborēt plecu lakatu.
  • Tamborēt plecu lakatu.
  • ..paveca māmuļa ar smalku adatu tamborēja apmali sniegbaltam kabatas lakatiņam.
  • Rokā meitene nesa tamborētu tīkliņu, kurā.. šūpojās vairāki «Zeltenes» numuri..
  • pārn. Jau pelēcīgs maija lietus.. Bērzu birzij zaļu cepuri tamborē.
1.1.intrans.
PiemēriMācīties tamborēt.
  • Mācīties tamborēt.
  • Es pazinu kādu Feju, kura skaisti tamborē.
Avoti: 7-2. sējums