Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tampons
tampons -a, v.
1.med. Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
PiemēriBrūci nekādā ziņā nedrīkst sašūt, tā jāatstāj vaļā un viegli jātamponē. Tamponus piesātina ar antiseptiskiem šķīdumiem..
2.Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
PiemēriJa iekaisusi sejas āda, to vairāk reižu dienā pārslauka ar vates tamponu, kas saslapināts aukstā kumelīšu tējā.
Avoti: 7-2. sējums