taranēt
taranēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.mil. Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
Piemēri1975. gada 6. decembrī notika sadursme starp angļu un islandiešu spēkiem - angļu kuģis «Euroman» taranēja islandiešu lielgaballaivu «Tor».
1.1.intrans.
Piemēri..ar degošu bumbvedēju Igaševs taranēja gaisā, iznīcinādams ienaidnieka lidmašīnu.
2.vēst. Dragāt ar tarānu (2).
PiemēriTaranēt mūri.
3.vēst. Dragāt ar tarānu (3).
Avoti: 7-2. sējums