tarkšķēt

tarkšķēt tarkšķu, tarkšķi, tarkšķ, pag. tarkšķēju

tarkšēt tarkšu, tarkši, tarkš, pag. tarkšēju; intrans.; retāk

1.parasti 3. pers. Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.

PiemēriŠujmašīna tarkšķ.

1.1.Par dzīvniekiem.

Piemēri..laukos šobrīd tarkšķ grieze. Griež rasainos lukstos, griež ziedošos rudzos..

2.sar. Pļāpāt.

Piemēri«Beidz tu tarkšķēt!» smalks uzkliedziens pārtrauc Ervīnu pusvārdā.

Avoti: 7-2. sējums