tarkšķēt
tarkšķēt tarkšķu, tarkšķi, tarkšķ, pag. tarkšķēju
tarkšēt tarkšu, tarkši, tarkš, pag. tarkšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŠujmašīna tarkšķ.
- Šujmašīna tarkšķ.
- Kinokamera tarkšķ.
- Tīrumos tarkšķ pļaujmašīnas.
- Motocikls tarkšķ un svaidās kā negudrs, pakaļējais ritenis rauj gaisā ūdeni un dubļus.
- Atkal pārbrauktuve. Tarkšķēja zvans, brīdinoši uzdegās un nodzisa sarkanā signālspuldze..
- Ložmetēji tagad tarkš visās malās, sāk ļodzīties strēlnieku rindas..
- ..kāja samežģījās, viņš nostiepās visā garumā, nesamais tarkšēdams, šķindēdams pašķīda uz grīdas.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..laukos šobrīd tarkšķ grieze. Griež rasainos lukstos, griež ziedošos rudzos..
- ..laukos šobrīd tarkšķ grieze. Griež rasainos lukstos, griež ziedošos rudzos..
- Vakars bij tvanīgs, un sienāži tarkšķēja asi..
- ..pussausas apses kroplajā galotnē tarkšķēja dzenis, un lejup bira smalkas mizas un satrunējušas koksnes drupatas.
2.sar. Pļāpāt.
Piemēri«Beidz tu tarkšķēt!» smalks uzkliedziens pārtrauc Ervīnu pusvārdā.
- «Beidz tu tarkšķēt!» smalks uzkliedziens pārtrauc Ervīnu pusvārdā.
- Vanadzene tarkšķ vienā gabalā, atsaucas uz pagātni, runā par Paurēnu ģimeni..
- ..pārgudri un smalki tarkšķēt daudz vis nevarot..
Avoti: 7-2. sējums