Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
taukains
taukains -ais; s. -a, -ā
taukaini apst.
1.Tāds, kas satur daudz tauku. Tāds, kam ir tauku piejaukums.
PiemēriTaukaina viela.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem. Tāds, kam ir tauku traipi.
PiemēriTaukainas lūpas.
1.2.Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
Piemēri..tērauda pinumi bija bagātīgi saziesti ar tavotu, un vīru gluži jaunās eļļjakas apauga ar melnu, taukainu spīdumu.
Avoti: 7-2. sējums