taukains
taukains -ais; s. -a, -ā
taukaini apst.
1.Tāds, kas satur daudz tauku. Tāds, kam ir tauku piejaukums.
PiemēriTaukaina viela.
- Taukaina viela.
- Taukains šķidrums.
- ..taukaini mati jāmazgā biežāk nekā normāli mati.
- Pēc peldes rokas noslauka ar mīkstu dvieli un ieziež ar taukainu roku krēmu.
- ..desiņas smaržo uz galda.. Lipsts aplaiza lūpas un tver taukaino jaukumu aiz gala.
- ..viņa ieveļas mūsu pagalmā kā trekna siera ritulis un arī spīd aiz apmierinātības kā taukains siers.
1.1.Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem. Tāds, kam ir tauku traipi.
PiemēriTaukainas lūpas.
- Taukainas lūpas.
- Taukainas rokas.
- Taukains apģērbs.
- ..viņa pēkšņi sāk rakņāties pa veco zaļo somu, izvelk no tās taukainā papīrā ievīstītu maizes gabalu..
- Stellas pirksti bija taukaini.
1.2.Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
Piemēri..tērauda pinumi bija bagātīgi saziesti ar tavotu, un vīru gluži jaunās eļļjakas apauga ar melnu, taukainu spīdumu.
- ..tērauda pinumi bija bagātīgi saziesti ar tavotu, un vīru gluži jaunās eļļjakas apauga ar melnu, taukainu spīdumu.
- ..Ābels, turēdams rokā zoss stilbu, cītīgi grauza, un viņa biezās lūpas taukaini spīdēja.
Avoti: 7-2. sējums