taure
taure -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
PiemēriVara taure.
Stabili vārdu savienojumiGanu taure (arī rags).
1.1.pārn. Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
PiemēriOrķestris sāk spēlēt dziesmas «Div' dūjiņas gaisā skrēja» smeldzīgo melodiju. Tauru smagnēji spēcīgais skanējums nes sevī ko pārlaicīgu..
2.Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
PiemēriKuģa taure.
Stabili vārdu savienojumiMiglas taure (arī sirēna, svilpe).
3.pareti Rupors.
PiemēriUz letes novietotais gramofons ar lielo tauri un atsperes uzgriežamo kloķi sānos savā ziņā kļuva par veikala jaunās gaisotnes simbolu.
Avoti: 7-2. sējums