taustīt
taustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
PiemēriTaustīt drānu.
- Taustīt drānu.
- Roka tausta pieri.
- ..Kaspars pacēla nazi un, acis piemiedzis, uzmanīgi ņēmās ar pirkstu taustīt asmeni.
- Kombainieris.. noskrēja pa kāpnītēm lejā, pabrida pa kviešu druvu, taustīdams vārpas.
- Pavīdēja saule, un viņai uzradās vēlme nomest kurpes, noģērbt zeķes, soļojot taustīt ar kailām kājām.. zemi.
- sal. ..jau dzird strādājam Krastiņa ložmetēju. Sākumā tas šauj ar pārtraukumiem, kā taustīdams vācu ieņemtās ēkas un viņu ķēdi,.. bet tad ložmetēja tarkšķēšana jau skan bez stājas..
- pārn. Visapkārt skalpjās ūdeņi un daudzbalsīgi rēca vēji. Putu strēles šņācošām šaltīm taustīja zvejnieku gumijas zābakus.
- Ilgi viņš turēja nevarīgo roku un taustīja pulsu..
Stabili vārdu savienojumiTaustīt pulsu.
- Taustīt pulsu — Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
1.1.intrans.
Piemēri..pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka, ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem.
- ..pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka, ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem.
1.2.pārn. Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
PiemēriSāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies slipa reliņiem, acīm taustīja ūdeni.
- Sāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies slipa reliņiem, acīm taustīja ūdeni.
- Steidzīgi Ģirts ar acīm taustīja meitenes augumu, ik brīdi baidīdamies ieraudzīt kaut ko briesmīgu. Bet nekā tāda nemanīja.
- Dārdēdamas vērās durvis, caur siltā izplūstošā gaisa tvaikiem parādījās, piesarkušas sejas, ziņkāri skatieni taustīja apkārtni.
1.3.pārn. Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
PiemēriKamēr sapīpoja, viņš [direktors] lūkoja ieskatīties zvejnieku sejās, taustīja noskaņojumu.
- Kamēr sapīpoja, viņš [direktors] lūkoja ieskatīties zvejnieku sejās, taustīja noskaņojumu.
- Priekšniecība pie gadījuma lūkojot vēl taustīt, vai nenākšot atpakaļ [uz fermu] pavisam, solot dažādus labumus.
2.Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
PiemēriTaustīt čības pagultē.
- Taustīt čības pagultē.
- Cilvēks ārpusē tausta durvis. Atradis rokturi, viņš skaļi pieklauvē.
- Kājām arumu taustot, gāju uz fermas ugunīm tumsā.
- Nastiņas krūtīm piespieduši, nūjām ceļu taustīdami, zēni devās tumsā.
- pārn. Mūsu mašīna tausta ceļu gar Zemgales pierobežu.
- pārn. Prožektori taustīja debesis, brīžiem sakrustodamies, bet tad atkal atdalīdamies katrs uz savu pusi.
- pārn. ..taustot ēteru, Ariņš padzirdēja, ka vairākas krasta radiostacijas brīdina par noslēpumainu tvaikoni, kas peld bez signālugunīm nezināmā virzienā.
2.1.intrans.
PiemēriTrīsošām rokām viņš taustīja pēc naudas lādītes, atvāza to un izņēma no tās tēva lielo ādas naudas maku.
- Trīsošām rokām viņš taustīja pēc naudas lādītes, atvāza to un izņēma no tās tēva lielo ādas naudas maku.
Avoti: 7-2. sējums