taustīt
taustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
PiemēriTaustīt drānu.
Stabili vārdu savienojumiTaustīt pulsu.
1.1.intrans.
Piemēri..pēkšņi man šī telpa šķita briesmīgi tumša un mitra. Likās, kāda ledaina roka, ložņā ap kājām un tausta aukstiem pirkstiem.
1.2.pārn. Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
PiemēriSāka griezties vinčas, tralis lēni cēlās augšup, un klāja vīri, pārliekušies slipa reliņiem, acīm taustīja ūdeni.
1.3.pārn. Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
PiemēriKamēr sapīpoja, viņš [direktors] lūkoja ieskatīties zvejnieku sejās, taustīja noskaņojumu.
2.Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
PiemēriTaustīt čības pagultē.
2.1.intrans.
PiemēriTrīsošām rokām viņš taustīja pēc naudas lādītes, atvāza to un izņēma no tās tēva lielo ādas naudas maku.
Avoti: 7-2. sējums