tautība
tautība -as, s.
1.Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
PiemēriLatviešu tautība.
- Latviešu tautība.
- Lietuviešu tautība.
- No cilšu apvienībām pakāpeniski veidojās latgaļu, zemgaļu, kuršu, sēļu un lībiešu tautības, kas vēlā dzelzs laikmeta beigās saplūda latviešu tautībā.
- ..[vārds] tautība apzīmē sociāli etnisku kopību pirmskapitālistiskajā laikmetā.
2.Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml. Etniskā piederība.
PiemēriKaravānas priekšgalā plīvoja amerikāņu karogs, kas norādīja uz ceļotāja tautību.
- Karavānas priekšgalā plīvoja amerikāņu karogs, kas norādīja uz ceļotāja tautību.
- Izvēle bija nevis pēc tautības, bet pēc sirdsapziņas.
Avoti: 7-2. sējums