tavējais
tavējais s. -ā; pieder. vietn.
1.adj. nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam. Tavs (1).
PiemēriEs gribu nolikt galvu rokās tavējās, Lai maigie pirksti manos matos savijas.
2.lietv. nozīmē Uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
PiemēriPēc desmit dienām Ļeņingradā saņēmu telegrammu: «Krusttēvs atbrauca. Aizvācos. Paldies. Adrese pie tavējiem.»
2.1.Uzrunātā biedrs, kolektīva loceklis.
Piemēri«Viens tu viņiem neko neizdarīsi. Ja būtu vairāk tavējo...»
Avoti: 7-2. sējums