tavējais
tavējais s. -ā; pieder. vietn.
1.adj. nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt ar «tu» uzrunātajam. Tavs (1).
PiemēriEs gribu nolikt galvu rokās tavējās, Lai maigie pirksti manos matos savijas.
- Es gribu nolikt galvu rokās tavējās, Lai maigie pirksti manos matos savijas.
- «Es vēl nevienās kāzās neesmu dejojusi,» viņa teiks. «Neiznāk savējās, dejošu tavējās.»
- Kazanova: Sveika, Anna! Var jau arī būt, ka tev ir taisnība un manas gaitas nav tavējās.
2.lietv. nozīmē Uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais.
PiemēriPēc desmit dienām Ļeņingradā saņēmu telegrammu: «Krusttēvs atbrauca. Aizvācos. Paldies. Adrese pie tavējiem.»
- Pēc desmit dienām Ļeņingradā saņēmu telegrammu: «Krusttēvs atbrauca. Aizvācos. Paldies. Adrese pie tavējiem.»
- «Laid mani laukā, dzirdi! Tūlīt tavējie būs mājās, ko viņi nodomās...»
2.1.Uzrunātā biedrs, kolektīva loceklis.
Piemēri«Viens tu viņiem neko neizdarīsi. Ja būtu vairāk tavējo...»
- «Viens tu viņiem neko neizdarīsi. Ja būtu vairāk tavējo...»
Avoti: 7-2. sējums