Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
teīns
teīns -a, v.; parasti vsk.
Galvenais kālijos pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu. Kofeīns.
PiemēriGaiss [tejās fabrikā] pilns putekļu un veselībai kaitīgā teīna. Teīna pilns gaiss ir arī tajās telpās, kur tēju kaltē un iesaiņo.
Avoti: 7-2. sējums