Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tekošs
tekošs -ais; s. -a, -ā
tekoši apst.
1.Divd. → tecēt [1].
2.Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti (parasti par runu).
PiemēriTekošs stāstījums.
3.Kārtējs.
PiemēriMūžīgi viņa bij aizņemta ar tekošiem, steidzīgiem darbiem un ziemā.. rāvās vēl ar aušanu, lāpīšanu un šūšanu.
Stabili vārdu savienojumiTekošais konts (arī rēķins).
Avoti: 7-2. sējums