telpa
telpa -as, s.
1.Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes)- daļa.
PiemēriTukša telpa.
Stabili vārdu savienojumiKāpņu telpa. Katlu telpa.
1.1.Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
PiemēriVagona telpas.
Stabili vārdu savienojumiMedus telpa. Pelnu telpa (arī uztvērējs).
1.2.Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa. Ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
PiemēriStarpmolekulu telpa.
2.Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
PiemēriKatra suga uz zemeslodes apdzīvo.. noteiktu telpu, ko sauc par areālu..
3.Visums, kosmoss, arī kāda tā daļa.
PiemēriDebess telpa.
Stabili vārdu savienojumiPasaules telpa.
4.parasti vsk.; filoz., fiz. Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
PiemēriLaika un telpas savstarpējais sakars.
5.mat. Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko, izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
PiemēriEiklīda telpa.
Stabili vārdu savienojumiĀrpus laika un telpas.
Avoti: 7-2. sējums