Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
teodolīts
teodolīts -a, v.
Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
PiemēriPēc 1925. gadā izdarītās pārbaudes [Pētera baznīcas] torņa smailes nošķiebšanās bijusi 80 cm. Mērījumus veica jau ar precīziem teodolītiem..
Avoti: 7-2. sējums