teorēma
teorēma -as, s.
1.mat. Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
PiemēriPitagora teorēma.
- Pitagora teorēma.
- Apgrieztā teorēma.
- Pretējā teorēma.
- Teorēmas nosacījums.
- Teorēmas secinājums.
- Ēģiptē pazina daudzas ģeometrijas teorēmas, starp tām arī plaši pazīstamo teorēmu par hipotenūzas un katešu attiecībām..
- Students Izaks Ņūtons pierāda teorēmu par binoma izvirzījumu, kas formulas veidā iegūst autora vārdu - «Ņūtona binoms».
- Ļoti bieži teorēmai ir implikācijas forma, piemēram, «ja naturāla skaitļa ciparu summa dalās ar 3, tad pats skaitlis dalās ar 3»..
2.Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām.
Avoti: 7-2. sējums