Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tepējums
tepējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → tepēt.
PiemēriRūpīgs tepējums.
  • Rūpīgs tepējums.
2.Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums. Masa, ar ko tepē.
PiemēriBeidzot uzieta viena pamatskola Bišumuižā, veca koka māja dzeltenbrūnu fasādi, šauriem logiem, kuru tepējumā vaļīgi trīsinās izdēdējuši stikli.
  • Beidzot uzieta viena pamatskola Bišumuižā, veca koka māja dzeltenbrūnu fasādi, šauriem logiem, kuru tepējumā vaļīgi trīsinās izdēdējuši stikli.
  • Ja tepes piespiešanai lietosit zaļa kartupeļa vai burkāna gabaliņu, iegūsit ļoti līdzenu tepējumu.
Avoti: 7-2. sējums