Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
termīts2
termīts -a, v.
1.dsk.; zool. Kukaiņu kārta (galvenokārt tropos), kurā ietilpst 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
2.Šīs kārtas kukainis.
PiemēriTermīti dabā veica ļoti svarīgu misiju, tie tikpat ātri aiznesa savos mājokļos visas augu atliekas, kā sarkanās skudras piekopa beigtos dzīvniekus... Bez termītiem tropu mežs būtu gluži necaurejams kritušo un pūstošo koku dēļ.
Avoti: 7-2. sējums