Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
terminēt
terminēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; jur.
Noteikt (kam) termiņu.
PiemēriTerminēt maksājumu.
  • Terminēt maksājumu.
  • Terminēt aizdevumu.
  • Līguma termiņš, tas ir, tā juridiskais spēks laikā, tiek nosacīts pašā līgumā, minot (terminētie līgumi) vai neminot terminu (beztermiņa līgumi). Vairums starptautisku līgumu ir terminēti.
  • Ja noslēgts terminēts apakšīres līgums, apakšīrnieks nav tiesīgs prasīt līguma atjaunošanu..
Avoti: 7-2. sējums