Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
termiņš
termiņš -a, v.
Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis). Laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
PiemēriCeltniecības objekta nodošanas termiņš.
  • Celtniecības objekta nodošanas termiņš.
  • Termiņš dokumentu iesniegšanai augstskolā.
  • Noteikt termiņu darba izpildei.
  • Izremontēt traktorus pirms termiņa.
  • Preparāta derīguma termiņš.
  • «..kase aizdotu naudu uz ilgākiem termiņiem. Teiksim uz desmit gadiem.»
  • «Nevajag aizmirst, ka man ir tava parādzīme. Atceries, tu pati ar savu roku tur ierakstīji termiņu - pirmo aprīli.»
  • Prasības noilguma termiņa tecējumu aptur.. saskaņā ar.. saistību izpildīšanas atlikšanu (moratoriju).
  • Produkta derīguma termiņš neatvērtam iesaiņojumam ir 18 mēneši, atvērtam - 3 nedēļas.
Avoti: 7-2. sējums