tiesisks
tiesisks -ais; s. -a, -ā
tiesiski apst.
1.jur. Tāds, ko nosaka tiesības1. Tāds, kas atbilst tiesībām (1), izriet no tām.
PiemēriTiesiskā apziņa.
- Tiesiskā apziņa.
- Tiesiskās attiecības.
- Tiesiskā kārtība.
- Tiesiskās garantijas.
- Tiesiskā vienlīdzība.
- Tiesiskais stāvoklis.
- Tiesisks nodrošinājums.
- Tiesisks līdzeklis.
- Tiesiskās normas ir pašas būtiskākās, un cilvēkus, kuri tās neievēro, soda pēc likuma.
- Kaut arī mums nav tiesisku pārkāpumu, taču strādājošam cilvēkam jāzina, kas ir īsts godīgums, īsta likuma cienīšana.
- Tiesiskā valstī daba un tās resursi ir jāaizsarga valstij.
- Starptautisko organizāciju tiesisko statusu veido valstu noslēgti juridiski akti..
2.Saistīts ar tiesu (1), tai raksturīgs.
Piemēri«Tu taču nedomā jautājumu izšķirt tiesiski,» iebilda Ozols..
- «Tu taču nedomā jautājumu izšķirt tiesiski,» iebilda Ozols..
3.Saistīts ar tiesībām (2), tām raksturīgs.
Avoti: 7-2. sējums