tiesnesis
tiesnesis -ša, v.
tiesnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.jur. Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
PiemēriTiesnešu ievēlējamība.
- Tiesnešu ievēlējamība.
- Tiesnešu neatkarība.
- Tiesnesim neinteresēja, ko stāstu, viņš redzēja no papīriem, ka esmu tiesāts, atkārtoti mēģinājis uzturēties galvaspilsētā bez atļaujas, nekur nestrādā...
- Pareizu un savlaicīgu tiesas spriedumu izpildīšanu kontrolē tiesnesis.
- Tiesnese.. iepazīstināja ar lietas būtību.
- sal. ..turpināja [runu] svinīgi un bargi kā tiesnesis, kas lasa nāves spriedumu..
- pārn. Laiks ir objektīvākais un kompetentākais tiesnesis, kurš izšķir kāda notikuma vai parādības piederību vēsturei.
- Uzraugs: Jau rīt jūs nodosim izmeklēšanas tiesneša rīcībā. Jums nav nekādu pierādījumu, kas runātu jūsu labā, bet mums ir pierādījumi, kas runā jums par ļaunu.
Stabili vārdu savienojumiIzmeklēšanas tiesnesis.
- Izmeklēšanas tiesnesis neakt. — Izmeklētājs.
2.Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
PiemēriJa kolhoza puiši vakarā sadzeras un ālējas, pirmais tiesnesis ir priekšsēdētājs, gadās kāda nelaime - priekšsēdētāj, palīdzi!
- Ja kolhoza puiši vakarā sadzeras un ālējas, pirmais tiesnesis ir priekšsēdētājs, gadās kāda nelaime - priekšsēdētāj, palīdzi!
3.fizk. Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
PiemēriTiesneši pie finiša līnijas bija sabāzuši kopā galvas, acīm redzot, viņi salīdzināja hronometrus.
- Tiesneši pie finiša līnijas bija sabāzuši kopā galvas, acīm redzot, viņi salīdzināja hronometrus.
- Sacensību tiesnešu sarakstos parasti varēja lasīt vadošo sportistu vārdus. Ja paši nestartēja, tad tiesāja, bet klāt bija šā vai tā.
Avoti: 7-2. sējums