tiesnesis
tiesnesis -ša, v.
tiesnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.jur. Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
PiemēriTiesnešu ievēlējamība.
Stabili vārdu savienojumiIzmeklēšanas tiesnesis.
2.Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
PiemēriJa kolhoza puiši vakarā sadzeras un ālējas, pirmais tiesnesis ir priekšsēdētājs, gadās kāda nelaime - priekšsēdētāj, palīdzi!
3.fizk. Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
PiemēriTiesneši pie finiša līnijas bija sabāzuši kopā galvas, acīm redzot, viņi salīdzināja hronometrus.
Avoti: 7-2. sējums