Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tievgalis
tievgalis -ļa, v.
1.Tievākais (auga daļas, parasti stumbra, zara) gals. Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
Piemēri..lazdas, ar resgaļiem ieraktas zemē, bet ar tievgaļiem sasietas augšgalā kopā, izveidoja būdas skeletu.
  • ..lazdas, ar resgaļiem ieraktas zemē, bet ar tievgaļiem sasietas augšgalā kopā, izveidoja būdas skeletu.
  • Dažs [egles] zars sadalījies dakšveidīgi, cits tievs un garš, ar sveķainu pampumu tievgali.
  • Tēvs ar pamatīgu mietu stājas baļķim pie resgaļa, mēs.. - pie tievgaļa.
1.1.Tievākais (priekšmeta, veidojuma) gals.
PiemēriKārts tievgalis.
  • Kārts tievgalis.
  • Tapas tievgalis.
  • Šautenes stobra tievgalis.
  • Labības kūļa tievgalis.
  • Bomja tievgaļa diametrs maz atšķiras no resgaļa diametra. Bomjus lieto kā sviras, atbalstus vai stutes.
  • ..nāca [no smēķētāja mutes] kupls dūmu mutulis un dīvains, vijoles atslēgai līdzīgs ķeburs, kas tika izzīmēts gaisā ar pīpes tievgali.
  • ..cukurs gan palicis par kapeiku mārciņā dārgāks, bet kad dabūja galvai no tievgaļa, kur tas cietākais, tad tik daudz arī neizgāja.
Avoti: 7-2. sējums