tikai
tikai part.
1.Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
PiemēriŠoreiz tas nav azarts, kas atzīst tikai vienu - uzvarēt vai krist..
- Šoreiz tas nav azarts, kas atzīst tikai vienu - uzvarēt vai krist..
- Bet vienīgais, ar ko Artūrs drīkstēja runāt, bija Robis pats. Tikai viņš.
- Zemribo: Monikas jaunkundze, Monikas jaunkundze, jūs jau atkal raudat, kas jums noticis? - Monika: Es nemaz neraudu. Es tikai šņaucu degunu.
1.1.Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
PiemēriDarbs viņam kļuvis patiesi radošs, īsti radošs, ne tikai vārdos tāds.
- Darbs viņam kļuvis patiesi radošs, īsti radošs, ne tikai vārdos tāds.
- Nāk jauna diena? - Jā gan, un sola Ne tikai laimi, ne tikai prieku.
- Ne tikai dienu, ne tikai mūžu Zem debesīm zilgām, Divus mūžus, trīs mūžus, Daudz ilgāk.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Un tad jau, pats zini, atkal sāksies darbs. Tikai neguli.»
- «Un tad jau, pats zini, atkal sāksies darbs. Tikai neguli.»
- Bet ozoliņš neizbijās, Jaunas vasas dzina un zēla, Tīri vai pirkstgalos cēlās, Lai tikai ātrāk uz augšu tiktu, Lai tikai starp smilgām nepaliktu.
- «Šogad tā nav zāle, bet kāposti. Kad tikai nu bez lietus [sienu] dabūtu zem jumta.»
3.saikļa nozīmē Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu.
PiemēriJukums bija klusas, labsirdīgas dabas, tikai pārāk bikls un bailīgs.
- Jukums bija klusas, labsirdīgas dabas, tikai pārāk bikls un bailīgs.
- Pusaudži abi vienā balsī apgalvoja, ka cilvēkus mežā neesat redzējuši, tikai vilku.
- Kaimiņu māte saslima, un viņai nebija radu, tikai govs, un nu govs bija jānodod.
3.1.Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
PiemēriLūša pēdas atgādina kaķa pēdas, tikai tās ir lielākas.
- Lūša pēdas atgādina kaķa pēdas, tikai tās ir lielākas.
- ..vasarājs dīga smuki, tikai viens krietnāks lietus gan vajadzīgs..
- «Ņemiet, pavisam labs pulkstenis, tikai apstājies!»
3.2.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, norobežojumu.
PiemēriPirksts [Andrām] vairs tik traki nesāpēja.. Tikai nejauki vārīgs bij, biksēm nedrīkstēja piedurt.
- Pirksts [Andrām] vairs tik traki nesāpēja.. Tikai nejauki vārīgs bij, biksēm nedrīkstēja piedurt.
- «Es varu nedēļām un gadiem par viņu nedomāt, un Zandas vienkārši nav. Tikai redzēt es viņu nedrīkstu.»
- Tā [zelta] pietiktu vienam Vai tūkstotim ļaužu. Tikai ne visiem.
4.vienojuma pāru saikļa sastāvdaļa. Savienojumā «ne tikai – bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
PiemēriVai tagad jūs, draugi, zināt, kas ir mistrāls? Tas ir vējš, kas spēj atnest ne tikai nelaimi, bet arī laimi.
- Vai tagad jūs, draugi, zināt, kas ir mistrāls? Tas ir vējš, kas spēj atnest ne tikai nelaimi, bet arī laimi.
- Taive dzird ne tikai to, kas notiek klasē, bet arī pagalmā un dārzā.
4.1.pareti Savienojumā «ne tikai – bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
PiemēriNe tikai ciemiņi paši, arī godību saimniece Rimšas Tija bij apmierināta..
- Ne tikai ciemiņi paši, arī godību saimniece Rimšas Tija bij apmierināta..
Avoti: 7-2. sējums