tikums
tikums -a, v.
1.Morāles princips, norma, to kopums. Atbilsme kādiem morāles principiem, normām.
PiemēriNedrīkst tautasdziesmas norakstīt, sarādot tikai ar muzejiskām vērtībām. Tas ir mūsu tautas izsens un mūžam jauns tikumu un likumu krājums.
- Nedrīkst tautasdziesmas norakstīt, sarādot tikai ar muzejiskām vērtībām. Tas ir mūsu tautas izsens un mūžam jauns tikumu un likumu krājums.
- Darba tikums vienmēr ir bijis latviešu zemnieka un arī katra godīga cilvēka pašcieņas pamats.
- «Drīzāk bez mīlestības laulība var būt laimīga nekā bez labiem tikumiem, piemēram, bez saticības, bez pacietības, bez lēnprātības.»
- Māmulīte ņemas sirsnīgi slavēt Signi, kas ir tik čakla, tik čakla, ar tādu tikumu, citas meitas šodien tādas vairs nemēdzot būt.
2.Paradums, arī tradīcija.
PiemēriKatrā zemē savi tikumi, tos klājas ievērot.
- Katrā zemē savi tikumi, tos klājas ievērot.
- Viesmīlība ir cēls tikums, to nedrīkstēja apvainot pat ienaidnieka zemē.
- ..šejienes kapsēta pēc veca laba latviešu tikuma arī bija kalniņā..
Avoti: 7-2. sējums