tiltiņš
tiltiņš -a, v.
1.Dem. → tilts.
2.Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli.
PiemēriTur [mežā] pussabrucis tiltiņš ved pāri strautiņam..
- Tur [mežā] pussabrucis tiltiņš ved pāri strautiņam..
3.jūrn. Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Piemēri..Lubavs uzkāpa stūres mājā un ieslēdza translācijas mikrofonu: «Bocman, uz tiltiņa!»
- ..Lubavs uzkāpa stūres mājā un ieslēdza translācijas mikrofonu: «Bocman, uz tiltiņa!»
- Uz vadības tiltiņa kuģa gaitai uzmanīgi seko kapteinis Klāvs, locis un vecākais stūrmanis Jānis Kampars.
- Komandieris ieņēma vietu uz kapteiņa tiltiņa un deva pavēles.
- Stāvot uz komandas tiltiņa, sejā patīkami sitās silts, mikls vējš.
Stabili vārdu savienojumiKomandas tiltiņš.
- Komandas tiltiņš — Komandtiltiņš.
Stabili vārdu savienojumiPotēt ar tiltiņu.
- Potēt ar tiltiņu — Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Avoti: 7-2. sējums