Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
timpa
timpa -as, s.; vēst.
Metāla naudas vienība. Attiecīgā monēta.
PiemēriDabrelis: Mani rēķini pa vecam iet tikai Kurzemes dālderos: viens dālderis - astoņpadsmit zekseri, astoņpadsmit graši, tā ir timpa..
Avoti: 7-2. sējums