tincināt
tincināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt, neatlaidīgi (kādam, ko) jautāt.
Piemēri«Nu saki, meitēn, saki - uz kurieni tu iesi? Uz otras pasaules galu? Kur ir otrai pasaulei gals?» Ludis tincināja, nopūlēdamies izvilkt Annelei to gudrību, kuru viņš pa daļai pats bij viņā iepūtis.
1.1.intrans.
PiemēriViņi [vecāki] bezgalīgi taujāja. Pratināja un tincināja. Viktorija atbildēja strupi.
Avoti: 7-2. sējums