Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
titulēts
titulēts -ais; s. -a; ā
titulēti apst.
1.Divd. → titulēt.
2.Tāds, kam ir tituls1.
PiemēriPirmsstarta satraukums bija liels, jo uzstājās [daiļslidošanas sacensībās] tikai.. augstu titulēti sportisti.
Avoti: 7-2. sējums