Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tizlenis
tizlenis -ņa, v.
tizlene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Tizls cilvēks.
PiemēriCiti puikas parasti mani grūstīja un pat sauca par tizleni.
Avoti: 7-2. sējums