tizlenis
tizlenis -ņa, v.
tizlene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.; niev.
Tizls cilvēks.
PiemēriCiti puikas parasti mani grūstīja un pat sauca par tizleni.
- Citi puikas parasti mani grūstīja un pat sauca par tizleni.
- Ar tādu kravu strauji bremzēt nedrīkstēja, braukt ieslīpi grāvī nedrīkstēja... Ienāk prātā.., kā par viņa neveiklo gāšanos vīpsnātu un pārmestu agrākā Viktorija. Sauktu par muļķi un tizleni.
Avoti: 7-2. sējums