Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
toga
toga -as, s.
1.vēst. Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
Piemēri..es skaidri zināju, kāda forma bija scepterim, kādās krāsās bija togas apmales dižciltīgajiem romiešiem..
  • ..es skaidri zināju, kāda forma bija scepterim, kādās krāsās bija togas apmales dižciltīgajiem romiešiem..
  • pārn. Cilvēks nevar mūžam izlikties, tīties melu togā.
  • pārn. ..rūkdama un zibeņus uz visām pusēm šķaidīdama, ietinusies melnā negaisa togā, nāk nakts.
2.Garš apmetnis līdz zemei. Arī mantija1, talārs.
PiemēriTie bija tumši,.. varaskāri ļautiņi, kas, lai gan tērpās bīskapu un karaļu togās, tomēr sadedzināja Džordano Bruno..
  • Tie bija tumši,.. varaskāri ļautiņi, kas, lai gan tērpās bīskapu un karaļu togās, tomēr sadedzināja Džordano Bruno..
  • Mēs [Kubas muzejā] ieraudzījām jocīgu tērpu, tādu kā mēteli, kā vecmodīgu sieviešu kleitu. Tā bija advokāta toga..
  • Pēc senas paražas katru rītu ar saules lēktu oranžās togās tērpti budiešu [budistu] mūki.. apstaigā visas mājas, lūgdami ēdienu.
Avoti: 7-2. sējums