Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tolaik
tolaik apst.
Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
PiemēriTo [pirmo tiltu] uzcēla tāltālos laikos - 1703. gada vasarā. Tolaik pilsētu par godu Krievijas caram.. sauca par Pēterburgu.
  • To [pirmo tiltu] uzcēla tāltālos laikos - 1703. gada vasarā. Tolaik pilsētu par godu Krievijas caram.. sauca par Pēterburgu.
  • ..tolaik nebija tā kā mūsu laikos, tolaik varēja mainīt zirgus, bet sievu, kādu biji noprecējis, ar tādu jādzīvo visu mūžu.
  • Tolaik man tante šķita mazliet smieklīga... Tagad saprotu, ka tante bija žēlojama. Tolaik to netiku darījis, un vēlāk, dabiski, bija par vēlu.
Avoti: 7-2. sējums