Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tolaiku
tolaiku ģen., nelok.
Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
PiemēriDažas no tām [dziesmām] izrādījās nejauki piparotas, un tolaiku meiteņu klātbūtnē tādas dziedāt nevarēja.
Avoti: 7-2. sējums