tolaiku
tolaiku ģen., nelok.
Saistīts ar kādu vai kādiem pagājušajiem laikposmiem, tiem raksturīgs.
PiemēriDažas no tām [dziesmām] izrādījās nejauki piparotas, un tolaiku meiteņu klātbūtnē tādas dziedāt nevarēja.
- Dažas no tām [dziesmām] izrādījās nejauki piparotas, un tolaiku meiteņu klātbūtnē tādas dziedāt nevarēja.
- Gan ar «Krišjāni Valdemāru», gan ar «Austrumu», gan citiem tolaiku kuģiem Saša Bērziņš krustām šķērsām burājis pāri jūrām un okeāniem.
- Šeit [apcerē] Emīls Dārziņš ārkārtīgi koncentrēti sniedzis tolaiku kultūras ainu, kurā ietverta gan laikmeta analīze, gan pats Dārziņš..
Avoti: 7-2. sējums