Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tonalitāte
tonalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.mūz. Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu.
PiemēriTonalitāšu enharmonisms.
Stabili vārdu savienojumiParalēlas tonalitātes.
2.Toņu, nianšu, nokrāsu īpatnību kopums (krāsai, gaismēnai). Šādu krāsas, gaismēnas īpatnību kopums (piemēram, mākslas darbam, priekšmetam, vielai).
PiemēriTelpu krāsojuma tonalitāte.
3.Noskaņa1.
PiemēriKā man jānodzīvo savs mūžs?.. Šie jautājumi ir aktuāli visos gadsimtos.. Šie jautājumi ir mūžīgi, bet katru reizi laiks tiem piešķir īpašu jēgu, īpašu tonalitāti.
Avoti: 7-2. sējums