tonika1
tonika -as, s.; mūz.
Visnoturīgākā skaņkārtas skaņa.
PiemēriMinora skaņkārtas skaņas, sakārtotas pakāpeniskā secībā no tonikas līdz oktāvai uz augšu vai uz leju, veido minora gammu.
- Minora skaņkārtas skaņas, sakārtotas pakāpeniskā secībā no tonikas līdz oktāvai uz augšu vai uz leju, veido minora gammu.
- Tonalitāte iegūst nosaukumu no savas tonikas un vārda, kas apzīmē skaņkārtu. Tā, piemēram, Dō mažora tonalitātes skaņa dō ir tonika, bet skaņkārta - mažors..
- ..nelielā Reguta dziesmiņa.., pateicoties savai kvadrātiskajai uzbūvei un tonikas un dominantes toņkārtu maiņai, atgādina īstu humoristiska rakstura latviešu tautas dziesmu.
- Visnoturīgāko tonikas trijskaņa skaņu - pamatskaņu - sauc par toniku. Salīdzinājumā ar toniku pārējās tonikas trijskaņa skaņas (terca un kvinta) skan mazāk noturīgi un.. tiecas uz toniku..
Stabili vārdu savienojumiTonikas trijskanis.
- Tonikas trijskanis — Trijskanis, ko veido skaņkārtas noturīgās skaņas.
Avoti: 7-2. sējums