topogrāfija
topogrāfija -as, s.
1.parasti vsk. Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē.
PiemēriKatru dienu tika skaitīti punkti gan par rezultātiem tūrisma pārgājienā, gan par zināšanām topogrāfijā..
2.Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību.
PiemēriRīgas apkaimes topogrāfija toreiz [19. gadsimtā] bija mazliet citāda nekā tagad, it sevišķi Pārdaugavā.
3.anat. Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
PiemēriPakāpeniski noskaidrojas dažādu [smadzeņu] garozas un zemgarozas apvidu topogrāfija, atklājas specifiski regulētājcentri smadzenītēs..
Avoti: 7-2. sējums