Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
torītējs
torītējs -ais; s. -a, -ā
Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
PiemēriTorītējais brauciens.
Avoti: 7-2. sējums