trīcināt
trīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
PiemēriSendienām barons Bunduls kā aizlauzts koks čīkstēja, pēdējā laikā manāmi.. trīcināja galvu,.. to vienmērīgi kratīdams..
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
Piemēri..Maksis loka un tricina balsi ar tādu aizrautību, ka smaida pat Vīnodis.
Avoti: 7-2. sējums