trīsulīgs
trīsulīgs -ais; s. -a, -ā
trīsulīgi apst.
1.Tāds, kas trīsuļo (1), trīs1. Tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt. Trīsuļains (1).
PiemēriTrīsulīgi pirksti.
- Trīsulīgi pirksti.
- Trīsulīgas lapas.
2.Tāds, kas trīsuļo (2), trīs2. Trīsuļains (2).
PiemēriNese paklausīgi skatās uz Hildas muti, tver katru [dziesmas] vārdu, vārgā, trīsulīgā balstiņā seko Hildai.
- Nese paklausīgi skatās uz Hildas muti, tver katru [dziesmas] vārdu, vārgā, trīsulīgā balstiņā seko Hildai.
- Trīsulīgā liesmiņa gar pagales galu bikli rāpjas uz augšu...
- pārn. Drīz ar trīsulīgu smieklu, Svelošs, svilpojošs un spējš, Balto bērzu birzīs ieklups Rudā rudens rūgtais vējš.
Avoti: 7-2. sējums