trīsulīgs
trīsulīgs -ais; s. -a, -ā
trīsulīgi apst.
1.Tāds, kas trīsuļo (1), trīs1. Tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt. Trīsuļains (1).
PiemēriTrīsulīgi pirksti.
2.Tāds, kas trīsuļo (2), trīs2. Trīsuļains (2).
PiemēriNese paklausīgi skatās uz Hildas muti, tver katru [dziesmas] vārdu, vārgā, trīsulīgā balstiņā seko Hildai.
Avoti: 7-2. sējums