trūdēt
trūdēt parasti 3. pers., trūd, pag. trūdēja; intrans.
Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt1.
PiemēriEgles guļ vairāk pacilus, atbalstījušās uz starveidīgajiem zariem, bet bērzi un melnalkšņi, piekļāvušies zemei, trūdēdami vēl jūt dzīvo koku sakņu pulsu.
Avoti: 7-2. sējums