traģēdija
traģēdija -as, s.
1.literat. Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā. Attiecīgais drāmas žanrs.
PiemēriAntīkā traģēdija.
- Antīkā traģēdija.
- Klasiskā traģēdija.
- Raksturu traģēdija.
- Traģēdijas stils.
- Traģēdiju autors.
- Grieķi, kam viens no pamatlikumiem bija drosme, savu augstāko gara izpausmi atrada traģēdijā. Traģēdijā indivīds aiziet bojā, bet viņa gara pārākumu, viņa iekšējo brīvi neviens nevar iznīcināt.
- Traģēdijas varonis zina, ka viņa rīcība novedīs pie paša bojā ejas, un tomēr... Šajā «tomēr» arī slēpjas traģēdijas lielais, cauri laikmetu laikmetiem cilvēku iedvesmojošais spēks.
- «Žannas d'Ark» izrādē uz skatuves valda reālistiskas traģēdijas skarbā elpa. Lielums un vīrišķīgs skaudrums.
1.1.Šādas lugas uzvedums.
PiemēriTēlot traģēdijā.
- Tēlot traģēdijā.
Stabili vārdu savienojumiTraģēdijas aktieris.
- Traģēdijas aktieris — Aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai.
2.Smags, postošs notikums, apstākļi. Liela nelaime.
PiemēriKarš - vissenākā cilvēces traģēdija..
- Karš - vissenākā cilvēces traģēdija..
- Sešas viensētas tika nodedzinātas kopā ar iedzīvotājiem. Zlēku traģēdija!
- Cilvēks ar savu izmisumu par tuvinieku zaudējumu, centienu un talanta neatbilstība.. un daudz kas cits var kļūt par traģēdiju, kas mūs dzīvē piemeklē.
- Daudz ir Lamanša pārpeldētāju - varoņu, taču tajā norisinājušās arī daudzas traģēdijas.
Avoti: 7-2. sējums