traģiķis
traģiķis -ķa, v.
traģiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Skatuves mākslinieks, traģisku lomu tēlotājs.
PiemēriAbi šie tēli [Otello un Jāzeps] vēlreiz - pēc dona Karlosa un Krustiņa - apliecināja, ka mākslinieks ir izcils traģiķis latviešu teātra mākslā.
2.Traģēdiju autors.
PiemēriPirmo uzplaukumu traģēdija piedzīvoja 5. gadsimtā, pirms mūsu ēras. Pie izcilākajiem grieķu traģiķiem pieder Eshils.., Sofokls.., Eiripids.
Avoti: 7-2. sējums