traģisms
traģisms -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
3.Traģiskums2.
PiemēriTaču ilgā mūžā arī lirisms var pārtapt dramatismā un traģismā, jo visiem garīgiem uzlādējumiem ir līdzīga degtspēja, tos var iekvēlināt ar vienu un to pašu degli, vārākais sapņotājs var kļūt izturīgākais Cīnītājs.
Avoti: 7-2. sējums