tracis
tracis -ča, v.
1.Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
PiemēriSacēlās tracis. Tirdzinieki kliedza, mēģināja šķērsot bēglim ceļu, kāds griezīgi svilpa..
- Sacēlās tracis. Tirdzinieki kliedza, mēģināja šķērsot bēglim ceļu, kāds griezīgi svilpa..
- Sākoties pārtraukumam, [klasē] uzreiz izcēlās tracis. Cits citu norāja vai izsmēja.
- Jau notālēm viņa dzird gravā dīvainu traci. Brikšķ zari, vāvuļo un auro zēnu balsis, spalgi un izmisīgi ķērc un spiedz kāds aizkaitināts putns.
2.Skaļš strīds, ķilda. Skandāls (1).
PiemēriBet sieva nelikās vien mierā, viņai bija tik daudz dusmu, ko izkliegt un iespļaut vīram acīs, un tā tracis ilga tikām, kamēr aiz viņiem aizcirtās mājas durvis.
- Bet sieva nelikās vien mierā, viņai bija tik daudz dusmu, ko izkliegt un iespļaut vīram acīs, un tā tracis ilga tikām, kamēr aiz viņiem aizcirtās mājas durvis.
- «Ja ķīviņi nebeigsies, aiziešu no jums [sievas un mātes], varēsiet abas plēsties,» viņš piedraudēja. Vai tiešām viņš neredz, kas taisa tračus?
- Lamberts (klusu): Sinjor, Dieva dēļ, neceliet traci. Neaizmirstiet, ka jums nav ne bagāžas, ne uzvalka.
Avoti: 7-2. sējums