tracis
tracis -ča, v.
1.Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
PiemēriSacēlās tracis. Tirdzinieki kliedza, mēģināja šķērsot bēglim ceļu, kāds griezīgi svilpa..
2.Skaļš strīds, ķilda. Skandāls (1).
PiemēriBet sieva nelikās vien mierā, viņai bija tik daudz dusmu, ko izkliegt un iespļaut vīram acīs, un tā tracis ilga tikām, kamēr aiz viņiem aizcirtās mājas durvis.
Avoti: 7-2. sējums