Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trakots
trakots -ais; s. -a, -ā
trakoti apst.
trakot apst.; sar.
1.Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels.
PiemēriTagad ceriņi bija sakuplojuši un ziedēja trakotās kupenās.
2.apst. Ļoti, ārkārtīgi.
Piemēri«Tu esi trakot norūpējies par savas reputācijas uzspodrināšanu,» teicu sev un iesmējos..
Avoti: 7-2. sējums