Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trakots
trakots -ais; s. -a, -ā
trakoti apst.
trakot apst.; sar.
1.Ļoti spraigs, intensīvs. Arī ļoti liels.
PiemēriTagad ceriņi bija sakuplojuši un ziedēja trakotās kupenās.
  • Tagad ceriņi bija sakuplojuši un ziedēja trakotās kupenās.
2.apst. Ļoti, ārkārtīgi.
Piemēri«Tu esi trakot norūpējies par savas reputācijas uzspodrināšanu,» teicu sev un iesmējos..
  • «Tu esi trakot norūpējies par savas reputācijas uzspodrināšanu,» teicu sev un iesmējos..
  • «Veči, vai nav ko uzpīpēt? Trakoti gribas uzvilkt dūmu.»
  • Meža Balodis bija trakoti pļāpīgs putns.
  • ..Terēze ar nejēdzīgo parūku.. Trakoti jocīgi!
Avoti: 7-2. sējums