transcendents
transcendents -ais; s. -a, -ā
transcendenti apst.
1.mat. Tāds, kas nav algebrisks, sanumurējams, arī racionāls.
PiemēriIzteiksmi sauc par transcendentu, ja tā satur arī mainīgā logaritmu vai mainīgā kādu trigonometrisko funkciju..
- Izteiksmi sauc par transcendentu, ja tā satur arī mainīgā logaritmu vai mainīgā kādu trigonometrisko funkciju..
- Vidusskolas kursā apskata algebriskus un transcendentus vienādojumus.
Stabili vārdu savienojumiTranscendenta funkcija. Transcendenti skaitļi.
- Transcendenta funkcija — Kompleksā mainīgā analītiska funkcija, kuras vērtības aprēķināšanā bez algebriskas operācijas jāizdara arī kāda robežpāreja.
- Transcendenti skaitļi — Reāli skaitļi, kas nav saknes algebriskiem vienādojumiem ar veseliem koeficientiem (piemēram, π, e, ln 2).
2.Transcendentāls.
PiemēriNeviens no Vēdas dieviem nav tēlots kā transcendents un viņpasaulīgs visa esošā radītājs..
- Neviens no Vēdas dieviem nav tēlots kā transcendents un viņpasaulīgs visa esošā radītājs..
Avoti: 7-2. sējums