transitivitāte
transitivitāte -es, s.; parasti vsk.
1.val. Vispārināta īpašība → transitīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Pārejamība (1).
PiemēriDarbības vārdu transitivitāte.
2.mat. Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
PiemēriKopu transitivitāte.
Avoti: 7-2. sējums