tranzistors
tranzistors -a, v.
1.tehn. Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
PiemēriMūsdienu leksikā vārds «tranzistors» sastopams visai bieži, bet iepazināmies ar to tikai 1948. gadā, kad amerikāņu fiziķi Bardins un Breteins publicēja datus par tranzistora - pusvadītāju triodes - izveidošanu.
1.1.ģen.: tranzistoru, adj. nozīmē Tāds, kura konstrakcijā ir šādas pusvadītāju lences.
PiemēriTranzistoru radiouztvērējs.
2.sar. Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
PiemēriJurģis: Bet darbā biju pasācis nēsāt līdzi tranzistoru. Sēžu, teiksim, kūtī un laboju sūkņa motoru. Uzgriežu Milānu, Romu...
Avoti: 7-2. sējums